Jautājumi un atbildes
Ja A1 apakšprogrammai tiek pieteikts ES nozīmes biotops, tad nav iespējams šo biotopu pārvirzīt uz A2 apakšprogrammu. Vēršam uzmanību, ka ES meža biotopu var pieteikt vienīgi A1 programmai (ES nozīmes meža biotopus nevar pieteikt A2 un B apakšprogrammās).
Jā, buferzonas saglabāšanas prasība ir spēkā tikai zemes vienības robežās vai vairākās savstarpēji piegulošās zemes vienībās, ja viens zemes īpašnieks tās pieteicis Programmā. Buferzonas prasības nav attiecināmas uz īpašumu, kas nav pieteikts dalībai Programmā.
Var, bet šai saglabātajai daļai jābūt izdalītai kā atsevišķam meža nogabalam Meža valsts reģistrā.
Jā, var. Viens īpašnieks var pieteikt līdz 15 ha lielu platību. A2 apakšprogrammai var pieteikt tikai mežaudzes ar valdošās koku sugas stumbra vidējo diametru lielāku par 25 cm (meža inventarizācijas dati).
Mežaudzes, kas atzītas par plantāciju mežiem, Programmā netiks uzņemtas. Ja šāda mežaudze tiktu atlasīta līguma slēgšanai, tad meža īpašniekam būs jānodrošina, ka Meža valsts reģistrā tiek dzēsta atzīme par plantāciju mežu.
Nē, jaunaudzi pieteikt nevar. Izņemot, ja tā dabiski izveidojusies pēc deguma vai vējgāzes un tajā nav veikta sanitārā cirte, un visi sakritušie/nokaltušie koki palikuši turpat.
A1 apakšprogrammā var pieteikt tikai ES nozīmes meža biotopus, kas reģistrēti DDPS “Ozols” vai, ja datu bāzē to nav, tad ar sertificēta meža biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumu par mežaudzes atbilstību kādam no ES nozīmes meža biotopiem. A2 un B apakšprogrammās meža biotopa statusam nav jābūt – pieteikt var mežaudzes, kuru valdošās sugas vidējais caurmērs sasniedzis 25 cm.
Jā, iespēju robežās apmācības un konsultācijas paredzēsim arī meža īpašniekiem, kuri nekvalificēsies dalībai Programmā.
Jā. B apakšprogrammā tiek uzņemtas arī mežaudzes, kurās iepriekšējais galvenās izlases cirtes paņēmiens realizēts nesen un Programmas norises laikā nākošais paņēmiens nemaz nav paredzēts. Atbilstošie mežaudžu dabiskošanas pasākumi veicami neatkarīgi no iepriekšējās vai plānotās mežsaimnieciskās darbības.
Par lielāku mežaudzes vecumu īpašumu atlasē papildu punkti nav paredzēti, jo ne vienmēr lielāks koku vecums norāda uz lielāku bioloģisko daudzveidību mežaudzē (piemēram, ja nesen veikta sanitārā cirte).
Līguma saskaņošanas brīdī jābūt derīgiem un VMD reģistrētiem meža inventarizācijas datiem.
Pieteikuma veidlapas jautājuma “Vai pēdējos 5 gados nogabalā veikta saimnieciskā darbība?” kontekstā meliorācijas grāvja tīrīšana skaitās “hidromeliorācijas darbi” (saimnieciskā darbība).
Saimnieciskās darbības ierobežojums 10% no B apakšprogrammā iekļautās teritorijas, ja zemes vienībā nav ES biotopu saglabājas līguma darbības laikā. Saudzējamo veco koku atzīmēšana dabā realizējama, piemēram, līdzīgi kā ekoloģisko koku atzīmēšana kailcirtē – nepārtraukta noturīgas krāsas līnija apkārt koka stumbram.
Bebru dambju demontēšana grāvjos lielākajā daļā gadījumu ir vēlams un atbalstāms pasākums ES nozīmes biotopu saglabāšanā.
Pieteikumu vērtēšanas kritēriji noteiktiem biotopu veidiem un citām dabas daudzveidību raksturojošām un ietekmējošām pazīmēm paredz priekšrocības tikt uzņemtiem apakšprogrammās. Piemēram, staignāju mežiem (9080) vērtēšanas kritērijos noteikts paaugstināts punktu skaits, kas prioritāri nodrošina šī biotopa veida saglabāšanu. Atbalsta aprēķina pieeja (neiegūtā saimnieciskā labuma kompensēšana) izvēlēta, ņemot vērā citu valstu pieredzi un meža īpašnieku aptauju datu izvērtējumu.
Pieteikumu vērtēšanas kritēriji noteiktiem biotopu veidiem un citām dabas daudzveidību raksturojošām un ietekmējošām pazīmēm paredz priekšrocības tikt uzņemtiem apakšprogrammās. Piemēram, staignāju mežiem (9080) vērtēšanas kritērijos noteikts paaugstināts punktu skaits, kas prioritāri nodrošina šī biotopa veida saglabāšanu. Atbalsta aprēķina pieeja (neiegūtā saimnieciskā labuma kompensēšana) izvēlēta, ņemot vērā citu valstu pieredzi un meža īpašnieku aptauju datu izvērtējumu.
Brīvprātīgā (līgumiskā) pieeja nevis aizstās, bet papildinās klasiskos dabas vērtību saglabāšanas mehānismus (īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumus). Lai panāktu brīvprātīgās pieejas efektīvāku, lietderīgāku pienesumu kopējā dabas vērtību saglabāšanas sistēmā, dalībnieku atlases kritēriji veidoti tā, lai Programmā prioritāri tiktu atlasīti meži ar vislielāko ekoloģisko pienesumu. Piemēram, Programmas dalībnieku atlasē priekšrocība (papildus punkti vērtēšanā) ir mežiem, kas pieguloši Natura 2000 teritorijām un mikroliegumiem, kā arī ietilpst sugu pārvietošanās koridoros (joslās gar ūdenstecēm).
Jā, piedaloties Ziedu pļavu programmā, dalībnieki turpina saņemt LAD atbalstu.
Šādus zālājus var pieteikt dalībai programmā. Tomēr gadījumā, ja saskaņā ar jaunās Lauku attīstības programmas nosacījumiem (vēl tiek precizēti) šie zālāji kvalificēsies BDUZ atbalstam, tad šos zālājus programmā neuzņemsim.
Tas nav iespējams, jo programmā “Ziedu pļavas” netiek uzņemti jau esošie ES nozīmes zālāju biotopi.
Nē, programmai nevar pieteikt platības, par kurām tiek saņemts jebkāds BDUZ atbalsts.
ES nozīmes zālāju biotopa līmeni ir sasnieguši zālāji, kas atbilst Bioloģiski vērtīgo zālāju kartēšanas metodikā norādītajiem minimālajiem kritērijiem. ES nozīmes zālāju biotopus, kas definēti Padomes Direktīvā 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, Latvijā nosaka, izmantojot rokasgrāmatu Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā.
Nē, paveikto darbu rezultātu konstatēsim ikgadējā monitoringā, finanšu dokumenti nebūs jāpievieno.
Ja apsaimniekotājs izpilda mazāk par 70% no attiecīgajā gadā zālāju apsaimniekošanas plānā (ZAP) plānoto minimālo (obligāto) apsaimniekošanas pasākumu izmaksu summas, tad DAP ir tiesības izmaksāt atbalsta maksājumu atbilstoši zālāja kvalitātes līmeņa likmei (rezultāta pieeja). Detalizētāk skatīt Nolikuma 5. pielikuma 34. punktā.
Nē, nevar. Izvēlētā pieeja darbojas visu līguma termiņu.
ZAP tiks sagatavots ciešā sadarbībā ar zālāja apsaimniekotāju, ņemot vērā individuālos apstākļus.
Nē, programmai pieteikšanās notiek tikai 2022. gadā. Papildus platību uzņemšana vēlāk nav plānota.
Jā, var pieteikties nevalstiskas organizācijas, ja vien tās nav pašvaldības (valsts) dibinātas.
Nē, šādu zālāju programmai pieteikt nevar.
Jā, var. Taču programmas darbības laikā apsaimniekošana jāveic, virzoties uz rezultātu – uzlabotu pļavas bioloģisko daudzveidību.
Programmas dalībnieks uzņemas līgumā noteiktās saistības, organizē sava zālāja apsaimniekošanu un saņem atbalsta maksājumu. DAP nekontrolē, kura persona faktiski veic zālāja apsaimniekošanu.
DAP nodrošina programmas administrēšanu, zālāju eksperta konsultācijas, tajā skaitā zālāja apsaimniekošanas plāna izstrādi dalībniekiem ar kombinēto pieeju, veic monitoringu un sasniegtā rezultāta kontroli, veic atbalsta izmaksu. Detalizētāk skatīt Nolikuma II nodaļā.
“Ziedu pļavu” programmas saistības ir uz četriem gadiem. Tomēr programmā aicinām pieteikties dalībniekus, kas apņemas zālāja dabas daudzveidību saglabāt ilgtermiņā.
Jā, iespēju robežās konsultēsim ikvienu interesentu, kā arī projektā izstrādātie informatīvie materiāli būs pieejami ikvienam.
Jā, programmā var pieteikties ikviens interesents, kas atbilst Nolikumā norādītajām prasībām, neatkarīgi no tā, vai zālāji ir vai nav iepriekš apsekoti.
Apsaimniekotājam pastāv iespēja pieteikumā prioritāri norādīt “rezultāta pieeju”, kas dod lielāku brīvību izvēlēties apsaimniekošanas pasākumu klāstu. Līguma izbeigšanas kārtību skatīt Nolikuma 5. pielikuma V nodaļā.
DAP piedāvās konsultācijas un rekomendācijas par konkrētam zālājam nepieciešamajiem darbiem, lai uzlabotu zālāja stāvokli, taču visu apsaimniekošanu un nepieciešamo materiālu iegādi organizē pats programmas dalībnieks.
Programmā piesakās zālāji ar dabiskošanās pazīmēm dažādā līmenī – kādam nepieciešams nedaudz, lai sasniegtu ES biotopa kvalitāti, taču citā zālājā būs nepieciešams vairāk laika, lai sasniegtu rezultātu. Programmas rezultāts ir jau tas, ka šie zālāji saglabājas un netiek aparti vai pārveidoti citā zemes lietošanas mērķī, kā arī pielāgota, uz rezultātu vērsta apsaimniekošanas uzsākšana arī ir nozīmīgs sasniegtais rezultāts.
Zālājiem, kas robežojas ar esošiem ES biotopiem, ir augstākas iespējas dabiskoties ātrākā laikā līdzās esošās sēklu bankas dēļ. Programmā tiks uzņemti gan zālāji, kas robežojas ar ES nozīmes zālāju biotopiem, gan tādi, kas nerobežojas. Līdz ar to būs iespējams analizēt dažādus gadījumus.
Lai ziņotu, pietiek ar vienu īpatni. Ziņojumā var norādīt īpatņu skaitu vai audzes platību. Vietne internetā: http://bit.ly/invazivs
Jā, Spānijas kailgliemeža hibrīdi ir tikpat kaitīgi un invazīvi, literatūras dati liecina, ka hibrīdiem piemīt vēl labākas pielāgošanās spējas un lielāka auglība.
Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, ietverot izmaiņas par invazīvām sugām, ir iesniegts Ministru Kabinetā 2021. gada martā. Tā tālāka virzība šobrīd nenotiek, jo nav atrasts finansējums funkcijām Zemkopības ministrijas padotības iestādei Valsts augu aizsardzības dienestam.
Šobrīd materiāls par to, kā gliemju sugas atšķirt atrodams Dabas aizsardzības pārvaldes materiālā: https://www.daba.gov.lv/lv/media/11402/download
Tā ir taisnība, jāievēro putnu labturības prasības. Latvijas iedzīvotāji atzinuši par efektīvām tieši pudeļpīles cīņā ar gliemjiem, bet putniem, lai rīkles iztīrītos no gļotām klāt jādod rupjā barība, piemēram, graudi un jādod daudz ūdens. Latvijā ir labi piemēri, kuri, pielietojot pīles, veiksmīgi ierobežo Spānijas kailgliemežus. Beigtos īpatņus var iestrādāt augsnē kā organisko mēslojumu.
Vasaras pirmajā pusē to var darīt droši, bet, ja olas jau sākotnēji nav attīstījušās, tās savu attīstību neturpinās, sadalīsies kopā ar pašu gliemi. Bet šādus gliemjus, kuros ir olas, var arī pirms iestrādes augsnē izturēt slēgtā traukā tiešos saules staros.
Ir pamats uzskatīt, ka Spānija skailgliemezis galvenokārt Latvijā ir ievests ar dekoratīvajiem stādiem un tālāk izplatījies stādu tirdzniecības rezultātā. Valsts iekšienē gliemis var tikt izplatīts ar augsni, kompostu, kokmateriālu, dažādiem atkritumiem un citām kravām.
Lai plānotu un īstenotu invazīvo sugu, tostarp, Spānijas kailgliemeža ierobežošanu valsts mērogā, ir jāievieš regulējums, kas nosaka valsts un pašvaldību funkcijas un pienākumus, kā arī zemes īpašnieku atbildību. Spānijas kailgliemeža izplatības mazināšanai sugai jāpiešķir karantīnas organisma statuss un jākontrolē stādu tirdzniecība. Plašākai informācijai aicinām iepazīties ar Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centra izstrādāto SPĀNIJAS KAILGLIEMEŽA ARION VULGARIS (MOQUIN-TANDON, 1855) SUGAS IZPLATĪBAS IEROBEŽOŠANAS PLĀNU: https://lvafa.vraa.gov.lv/faili/materiali/petijumi/2017/DU_DIVIC_173/Spanijas%20kailgliemeza%20izplatibas_ierobezosanas_plans.pdf
Melngalvas mīkstgliemezis (sugas izplatība) tiek monitorēts kopā ar Spānijas kailgliemezi. Dati tiek vākti par visām gliemju sugām, arī milzu kailgliemezi. Ir ļoti maz datu par melngalvas mīkstgliemeža bioloģiju, ir zināms, ka suga ir sastopama gandrīz visā Latvijas teritorijā, arī dabiskajos biotopos un plaši – lauksaimniecības zemēs. Sastopams pat pie zemām temperatūrām. Literatūras avotos norādīts, ka melngalvas mīkstgliemeži apdraud vietējās gliemju sugu sabiedrības, kas rezultējas ar citu gliemju padzīšanu no teritorijas, dokumentēta agresivitāte vienam pret otru. Nopietns laukaugu kaitēklis, gan tos bojājot, gan ar gļotām var pārnēsāt dažādus augu patogēnus un slimību ierosinātājus.
Ja piedāvāta tiek kāda konkrēta esoša viena metode, tad uzsvaru var likt uz metodes pielietošanas laiku, cik agrīni, bieži un ilgi metode jāpielieto, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Efektīvāks un ātrāks rezultāts varētu tikt sasniegts, pielietojot dažādas metodes un to kombinācijas.
Mazo grantu programmā prioritāri paredzēts rast efektīvas apkarošanas metodes tām invazīvajām sugām, kuras ir plaši izplatītas Latvijā, apdraud bioloģisko daudzveidību un kuru sekmīgai apkarošanai šādu metožu vēl trūkst.
Sosnovska latvānis ir invazīva suga, un tā apkarošanai jau Latvijā ir izstrādātas un aprobētas dažādas apkarošanas metodes. Tāpēc mazo grantu programmā apkarošanas metodes varēs testēt arī latvānim, vienīgi tas šajā programmā tiks vērtēts kā mazāk prioritāra suga. Vēršam uzmanību, ka mazo grantu programmā var pieteikt jebkuru sugu, kas ir iekļauta Invazīvo sugu pārvaldniekā: http://bit.ly/invazivs.
Rotans ir plēsīga zivs, līdz ar to tai nav “zāles” garšas, tā garšojot līdzīgi jūrasgrunduļiem. Rotans ir ēdams un, lai arī tā izķeršana nav pierādīta kā efektīva sugas izskaušanas metode, to var ķert un lietot uzturā. Gaļa satur vidēji 88 kcal/100g. Bet ir jāatzīmē, ka rotans ir neliela zivs, vidēji 300–400 g, reti sasniedz 700 g.
Alelopātija ir dabisks bioķīmisks mehānisms, kas var radīt gan pozitīvu, gan negatīvu ietekmi uz citām sugām. Ja augs izdala aleloķīmiskās vielas, tas ietekmē citu augu dīgtspēju, augšanu un izdzīvošanas spēju. Zinātnieki uzskata, ka tas ir viens no invazīvo svešzemju sugu “veiksmes” iemesliem, jo palīdz nomākt tuvumā augošās vietējās sugas.
Kandādas zeltgalvītes alelopātijas efekta ilgums būs atkarīgs no mitruma, nokrišņiem, augsnes auglības un auga augšanas ilguma, augu daudzuma teritorijā.
Augu apstrādi ar liesmu izmanto, lai ierobežotu nezāles ar bioloģiskām metodēm. Tā ir efektīva pret viengadīgajām nezālēm, kad tās sasniegušas 2-5 cm. Daudzgadīgās nezāles var ataugt, tāpēc ir jāveic atkārtota ierobežošana pēc 2-3 nedēļām. Pielietojot liesmu, notiek augu apdedzināšana, nevis sadedzināšana, kas ir pietiekami, lai tiktu izjaukta auga struktūra un augs aizietu bojā. Aplikācijas (punktveida) metodi izmanto ierobežojot atsevišķus augus, piemēram, zālājā divdīgļlapjus, bet nepunktveida, izmantojot traktortehniku galvenokārt dārzkopībā, kur var augus apstrādāt rindstarpās. Pēc Somijā veiktiem pētījumiem pēc apstrādes ar liesmu substrāta mikrobioloģiskā biomasa slānī līdz 5 mm samazinājās par 19%, bet dziļākā slānī 5-10 mm ietekme bija minimāla. Augsnes temperatūra līdz 5 mm dziļumam palielinās par 4 grādiem C, bet līdz 10 mm – par 1,2 grādiem C. Rezultāti iegūti, izmantojot paaugstinātu propāna devu (100 kg/ha), parasti 20-80 kg/ha.
Latvijā savvaļā sastopamas 11 vietējās rožu sugas (to skaits izpētes gaitā var tikt precizēts, jo rožu ģints sugas pieder pie Latvijā maz pētītām un noteikt sugas ir samērā sarežģīti). Tautā tās visas tiek sauktas par “mežrozēm”, taču tās ir vairākas sugas, nevis viena.
Latvijā ārpus kultivācijas sastopamas arī dārzbēgļu sugas, kas “izbēgušas” no apstādījumiem, reizēm speciāli stādītas ārpus dārziem, t.sk. krokainā roze (reizēm stādīta kāpu stiprināšanai un “izdaiļošanai”). Krokaino rozi var atpazīt pēc izteikti, blīvi dzeloņaina stumbra un zariem, dzeloņi dažāda garuma, lapas krokainas ar spīdīgu virspusi un pelēkzaļu apakšpusi. Ziedi lieli, rozā.
Auglis ir liels, lodveidīgs, no galiem nedaudz saspiests.
Latvijā invazīva ir tikai vārpainā korinte Amelanchier spicata. Pārējām Latvijā audzētajām korinšu sugām līdz šim nav novērota invazīvām sugām raksturīgā agresīvā izplatīšanās savvaļā.
Grantu programmas ietvaros prioritāri tiks atbalstītas dabai draudzīgas un selektīvas metodes, t.i., metodes, kas iedarbojas uz konkrēto mērķa sugu, neatstājot negatīvu ietekmi uz citām sugām vai vidi kopumā. Gadījumos, ja metodes pielietošana var ietekmēt citas personas vai to īpašumus, granta saņēmēja pienākums būs par to informēt un nepieciešamības gadījumā arī saskaņot ar konkrētajām personām. Jāuzsver, ka grantu programma neatbrīvo grantu saņēmēju no normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem vai pienākumiem attiecībā uz konkrētas metodes pielietošanu.
Konkursā viens pretendents var iesniegt līdz diviem pieteikumiem, ja izpilda kādu no nosacījumiem:
Grantu konkurss tiks izsludināts 18.februārī, nolikums ar visiem saistošajiem pielikumiem tiks publicēts vietnēs LLKC.lv un latvianature.lv
Projekta gaitā iegūtie rezultāti un metodes tiks apkopotas un publicētas gan projekta, gan LLKC mājslapās, kā arī izplatītas interesentiem.
Parastais elsis (Stratoites aloides) ir vietējā Latvijas savvaļā raksturīga ūdensaugu suga. Tā sastopama aizaugošos, barības vielām bagātos ūdeņos (dīķos, grāvjos, vecupēs), ne bieži. Tā kā tā nav invazīva svešzemju suga, šīs sugas izskaušana nekvalificējas konkursa atbalstam.
Latvijā nav neviena sertificēta pļavu augu sēklu tirgotāja, līdz ar to šādas sēklas nopirkt nevar. Latvijas zālāju bioloģiskās (botāniskās) daudzveidības atjaunošanai nederēs internetā pasūtītas sēklas ar nezināmu vai svešu valstu izcelsmi. Pašlaik sēklas var iegūt, savācot pašam; sarunājot ar kādu botāniski vērtīgu zālāju īpašnieku siena smalkumus vai sienu, ko izkliedē savā zālājā (pirms tam uzrušinot (uzecējot) augsnes virskārtu, vismaz nelielos laukumos); var individuāli vienoties ar kādu dabas ekspertu botāniķi par sēklu savākšanu. GrassLIFE projektā vairākas saimniecības gatavojas botāniski vērtīgu zālāju sēklu savākšanai, taču pagaidām vēl nav.
Ir uzņēmums Igaunijā (NordicBotanical), kas specializējies uz šādu sēklu ievākšanu un tirdzniecību. Igaunijā vāktas sēklas varētu izmantot arī
Latvijas apstākļos: https://grasslife.lv/igaunijas-plavas-augu-seklu-audzesana-biologiskaja-daudzveidiba-balstits-bizness/.
Lai objektīvi diskutētu, nepieciešama zinātniska pieeja un pamatojums. Dažādu nozaru viedokļi jāuzklausa diskusijās, lai rastu sabalansētību jeb «zelta vidusceļu» starp ekonomiskajām un dabas vērtību saglabāšanas, un sociālajām sabiedrības interesēm. Treškārt, tā ir dabas izziņa un dabas izglītība – lai veidotu izpratni par procesiem dabā, kas notiek ap mums. Šie ir tie «trīs vaļi», uz kuriem mums nepieciešams balstīties.
Integrētajā projektā būtisks uzsvars likts uz ieinteresēto pušu iesaisti, dažādu nozaru un viedokļu pārstāvību, tādējādi projekts būs platforma kopīgām sarunām pie viena galda to organizāciju pārstāvjiem, kuriem ekonomiskās intereses ir pirmajā plānā un tiem, kas rūpējas par dabas aizsardzību. Risinājumi jārod, balstoties zinātniskos pētījumos un līdzsvarojot ekonomiskās, dabas aizsardzības un sociālās intereses. Šis ir lielā mērā dabas izglītības jautājums, kur jāuzlabo gan dabas aizsardzības speciālistu, gan iesaistīto pušu, gan visas sabiedrības zināšanas un izpratne par dabas daudzveidības jautājumiem, lai katrs iedzīvotājs būtu zinošs par to, kā ar savu ikdienas rīcību un veiktajām izvēlēm var sniegtu pienesumu dabas aizsardzībā.
Projekta laikā izstrādāsim un testēsim brīvprātīgo jeb līgumisko pieeju dabas vērtību saglabāšanai privātajos mežos. Šo modeli izstrādāsim, ņemot vērā gan citu valstu labās prakses piemērus, gan uzklausot meža īpašnieku viedokli. Pilotpētījuma ietvaros slēgsim līgumus ar meža īpašniekiem, paredzot noteiktu dabas daudzveidības saglabāšanas pasākumu īstenošanu. Meža īpašniekiem būs nodrošināts nepieciešamais finansiālais un konsultatīvais atbalsts attiecīgo pasākumu veikšanai. Finansiālajam atbalstam pilotpētījuma ietvaros ir paredzēti vairāk nekā 400 000 euro. Paralēli tiks veikts monitorings gan no dabas daudzveidības saglabāšanas skatu punkta, gan meža īpašnieka apmierinātības viedokļa. Pilotpētījumā iegūto pieredzi izmantosim priekšlikumu sagatavošanai kompensāciju/motivējošo mehānismu sistēmas pilnveidei.
Izvērtēt, kādas ir attālās izpētes metožu iespējas invazīvo sugu kontekstā būtu iespējams, tomēr jāņem vērā vismaz trīs faktori: 1) var traucēt veģetācijas tips – ar satelītattēliem var nebūt iespēja redzēt to, kas notiek uz zemes virsmas meža teritorijā; 2) prasības pēc izšķirtspējas – ieraudzīt kādu konkrētu augu/sugu prasa nesalīdzināmi augstāku izšķirtspēju, nekā lielas teritorijas, tāpēc projekta ietvaros orientējamies uz attēliem, kas ir ar metra izšķirtspēju; 3) svarīga arī temporālā izšķirtspēja, lai varētu novērot šo teritoriju nevis vienreiz gadā, bet regulāri, un ar komerciāliem satelītiem tas rada papildu izmaksas, lai noteiktā laikā varētu iegūt noteiktu attēlu.
Projektā ir paredzēts izstrādāt konkrētus priekšlikumus normatīvajiem aktiem. Tas ietver dabas aizsardzības plānu saturu un procedūru, invazīvo sugu pārvaldību, kompensācijas un mērķorientētus maksājumus, arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla pilnveidi (jā, arī robežu pārskatīšanu un pilnveidi, priekšlikumus par jaunu teritoriju izveidi un likvidēšanu). Šo priekšlikumu izstrādē sadarbosies projektā iesaistītie partneri, kā arī dažādās formās varēs līdzdarboties sabiedrība/iesaistītās puses (darba grupas, semināri u.c.). Aizsargājamo teritoriju veidošana vai kādas teritorijas izslēgšana nav projekta pašmērķis, bet tas jāskata kontekstā ar valstiski noteiktajiem sugu un biotopu aizsardzības mērķiem.
Veidojot Natura 2000 teritorijas, katras sugas vai biotopa aizsardzība un pārstāvētība Natura 2000 teritorijās tiek vērtēta atsevišķi. Atbilstoši šiem izvērtējumiem, Natura 2000 teritoriju tīkls Latvijā nav vel pabeigts 3 sugām un 7 biotopu veidiem. Šo objektu aizsardzībai jaunas Natura 2000 teritorijas būtu veidojamas neatkarīgi no Integrētā projekta. Tomēr projekts sniedz iespēju pēc iespējas racionalizēt Natura 2000 teritoriju tīklu, ņemot vērā gan jaunākos datus par sugu un biotopu izplatību, gan jaunākās atziņas par nepieciešamajiem aizsardzības un apsaimniekošanas režīmiem. Atgādinām, ka Natura 2000 teritorijas veidojamas pēc zinātniskiem un ekoloģiskiem kritērijiem, nodrošinot nepieciešamos apstākļus tai dabas vērtībai, kurai teritorija tiek veidota. Līdz ar to šajā brīdī nav iespējams pateikt konkrētu ha skaitu, par cik palielināsies Natura 2000 teritoriju platība – tas būs atkarīgs no «Dabas skaitītāju» rezultātu analīzes, ko plānots pabeigt šī gada laikā.
Natura 2000 teritoriju un to apkārtnes iedzīvotājiem ir nozīmīga loma gan teritorijas aizsardzības prasību ievērošanā, piemēram, nepārvietojoties ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem ārpus ceļiem, gan arī sugu dzīvotņu un biotopu aktīvā apsaimniekošanā vietās, kur to nosaka dabas aizsardzības plāns. Bez vietējo iedzīvotāju un jo sevišķi zemes īpašnieku iesaistes nav iespējama ilgtspējīga un atbilstoša Natura 2000 teritoriju dabas vērtību pastāvēšana. Vides inspektoriem un sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertiem nav iespējams un nav arī nepieciešams piedalīties visās aktivitātēs, kas notiek Natura 2000 teritorijā, bet ir svarīgi, lai šīs aktivitātes tiktu organizētas atbilstoši normatīvajiem aktiem, dabas aizsardzības plānam un biotopu apsaimniekošanas vadlīnijām. Nozīmīgas ir vietējo iedzīvotāju un zemes īpašnieku zināšanas par dabas vērtībām un to saglabāšanas prasībām, kā arī motivācija tās ievērot.
Nepieciešamo dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu noteikšanas, izvērtēšanas, saskaņošanas un vietējo iedzīvotāju iesaistīšanas platforma ir Natura 2000 teritorijas dabas aizsardzības plāna izstrāde. Projektā plānojam optimizēt iedzīvotāju iesaistes veidu plānošanas procesā, pārskatot dabas aizsardzības plānu izstrādes procedūru un saturu. Tāpēc, ja ir priekšlikumi, aicinām tos sniegt, rakstot uz e-pastu: latvianature@daba.gov.lv. Projektā plānota arī dabas aizsardzības plānu izstrāde un jauno plānu izstrādes nosacījumu testēšana vismaz divās Natura 2000 teritorijās. Pašlaik konkrētās teritorijas vēl nav zināmas, bet visa informācija tiks publicēta projekta mājaslapā. Aicinām iesaistīties minēto dabas aizsardzības plānu izstrādē!
Projekta laikā tiks izstrādāti un praksē pārbaudīti mehānismi privāto zemes īpašnieku motivēšanai līdzdarboties dabas daudzveidības saglabāšanā (tajā skaitā kompensāciju mehānismi): zemes īpašnieku aptaujas nepieciešamo atbalsta pasākumu identificēšanai, konsultāciju grupas izveide, iesaiste pilotpētījumos brīvprātībo iesaistes mehānismu testēšanai. Pilotpētījumu ietvaros zemes īpašniekiem būs iespēja saņemt finansiālu atbalstu tajos ietverto pasākumu īstenošanai vairāk nekā 800 000 euro apmērā.
Aizsardzības mērķi nacionālā līmenī un Natura 2000 teritoriju līmenī tiks izstrādāti visām Biotopu Direktīvas 2.pielikumā noteiktajām sugām un, iespējams, atsevišķām 5.pielikuma sugām nacionālā līmenī, piemēram, retās staipekņu sugas – tas tiks vērtēts darba procesā, kā arī par to vairāk runāsim semināros, kas tiks organizēti aizsardzības mērķu noteikšanas procesā.
Sabiedrības izpratne, zināšanas un līdzdalība dabas vērtību saglabāšanā, ir būtiska daļa gan projekta mērķu sasniegšanai, gan visas dabas aizsardzības sistēmas pilnveidošanai. Papildinot DAP dabas izglītības centru darbību, projektā paredzēti pasākumi sabiedrības iesaistei un izglītošanai, piemēram:
Tāpat mērķtiecīgs darbs ar papildinošo finansējumu ļaus pilnīgāk veicināt sabiedrības izglītošanu.
Projekta norise nevar tikt atrauta no sabiedrības izglītošanas un izpratnes veidošanas. Tradicionāli DAP dabas izglītības centri visos reģionos aktīvi sadarbojas ar skolām un pirmskolām (Dabas skolas nodarbības, speciāli izstrādātās programmas un dabas izglītības speciālisti). Tieši pašlaik aktivitāšu mazāk un tās nav tradicionālajā formātā Covid-19 dēļ, bet aicinām interesēties par to DAP mājaslapā un sazinoties ar speciālistiem reģionos.
Projektā paredzēti arī pasākumi sabiedrības iesaistei un izglītošanai, īpaši izveidots dabas izglītības busiņš (mobila ceļojoša izstāde), kas brauktu arī pie skolām, uz pasākumiem, praktiski uz jebkuru biotopu visā Latvijā, tādā veidā ļaujot organizēt dabas pasākumus dabā jebkur. Ceļojošo izstādi būs iespējams izmantot arī pēc projekta beigām. Ģimenes ar bērniem noteikti aicināsim piedalīties talkās ar speciālistu stāstījumu, kopīgiem spēkiem darot darbus, kas nepieciešami dabas daudzveidības saglabāšanai. Tāpat arī laipni lūgti DAP reģionu organizētajās ceļotāju dienās, kas piedāvā iepazīt dabas teritorijas veidos, kas ir interesanti visiem vecumiem (mājaslapā, sociālajos tīklos var sekot informācijai).
Vadošais partneris:
+371 67509545, +371 26392352
latvianature@daba.gov.lv
Baznīcas iela 7, Sigulda, LV-2150
Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.
